Jo vairāk gāzes vadu, jo labāk Eiropai

Pēdējo 10 gadu laikā Eiropas gāzes tirgus ir pieredzējis ievērojamas pārmaiņas. Pateicoties ES ieviestajam regulējumam, konkurence gāzes piegādātāju starpā un apgādes drošība ir ārkārtīgi uzlabojušās un lielākie ieguvēji no tā ir Eiropas patērētāji.

ES iekšējā gāzes tirgū gāze var plūst brīvi un patērētājiem ir iespēja izvēlēties piegādātājus. Eiropas Enerģijas regulatora veiktā analīze apliecina, ka gāzes vairumtirdzniecības cenas visā Eiropā ir saplūdušas, parādot, ka konkurence neaprobežojas tikai ar dažām valstīm.

Piegādājot gāzi ES, piegādātājiem, ir jānodrošina, lai noteiktā gāzes cena būtu konkurētspējīga, ja viņi ir ieinteresēti saglabāt savu tirgus daļu

Tai pat laikā ES tirgus apmērs un atvērtība ir padarījusi to pievilcīgu piegādātājiem no dažādām valstīm, kas ir ievērojams solis, ņemot vērā augošo ES atkarību no gāzes importa. Tradicionāli, tādas pa gāzes vadiem piegādājošās valstis kā Norvēģija, Alžīrija un Krievija joprojām paliek svarīgas. Bet tās var pārdot savu gāzi tikai tad, ja tā var konkurēt ar pārējiem tirgus dalībniekiem un arī ar sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) piegādātājiem. LNG piegādā ar kuģiem no tādām valstīm kā ASV, Katara, Nigērija, Trinidada. Praksē LNG mēdz būt dārgāka kā gāzi no gāzes vadiem, kas līdz ar to varētu ierobežot Eiropas pieprasījumu pēc tās. Daudzas citas valstis, kā piemēram, Ķīna, konkurē arī LNG iegādē un tai nav arī gāzes piegāžu alternatīvas pa gāzes vadiem. Tāpēc, ja Eiropa vēlas pirkt LNG, tad tai jābūt gatavai maksāt attiecīgo cenu.

Bet pat, ja LNG nepiegādā uz Eiropu, tās draudi pārējiem Eiropas piegādātājiem liek būt modriem. Eiropai LNG importa jaudas pietiek, lai nodrošinātu gandrīz pusi no kopējā pieprasījuma, bet pašlaik no tā tiek izmantota tikai aptuveni ceturtā daļa, jo tā vietā Eiropa iegādājas pa gāzes vadiem piegādāto gāzi. Šīs brīvās importa jaudas savienojumā ar sašķidrinātās gāzes tirgu ļauj LNG piegādātājiem ļoti viegli sūtīt kravas uz Eiropu, ja ir atbilstoša cena. Faktiski, globālais LNG tirgus nosaka gāzes cenu griestus Eiropas tirgū.

Atkarība no importa pieaug

Kā ES to ir panākusi? Ar labi pārdomātu gāzes tirgus regulējumu un politiku, kas paredzēta, lai uzlabotu savienojumus starp dalībvalstu tirgiem. Veicot detalizētu analīzi par nepieciešamajiem pasākumiem ES gāzes tirgus konkurētspējas pilnveidošanai, 2009. gadā tika ieviesta Trešā enerģētikas pakete. Tās noteikumi paredz, ka visiem gāzes piegādes uzņēmumiem ir vienāda pieeja Eiropas cauruļvadu tīklam un tie nevar aizkavēt pārējos konkurentus izmantot šos cauruļvadus, lai sasniegtu savus klientus. Citi ES noteikumi nosaka, ka visiem cauruļvadiem jānodrošina gāzes piegāde abos virzienos un ka valstīs ir jābūt atbilstošai infrastruktūrai, apgādes traucējumu risināšanai. Savukārt ES ir nepieciešamie līdzekļi investīcijām jaunos starpvalstu savienojumos.

Visi šie regulējumi savstarpēji papildina viens otru. Atvērts tirgus iedrošina jaunus piegādātājus ienākt tirgū, kas savukārt uzlabo gan apgādes drošību, gan konkurenci, sniedzot gāzes pircējiem plašāku izvēli. Palielinot starp-savienojumu skaitu, tiek nodrošināta iespēja piegādātājiem sasniegt pēc iespējas vairāk valstis, ne tikai tiem uzņēmumiem, kas jau iepriekš ir bijuši piegādātāji, bet arī jauniem piegādātājiem. Līdz ar to atsevišķas valsts mērogā ir iespēja piekļūt gāzei, ko ES piegādā dažādi piegādātāji, pat ja valstī nav savs importa cauruļvadu savienojumu vai LNG importa termināļa.

Nesenais noregulējums ES pretmonopola lietā pret Gazprom ir vēl vairāk pastiprinājis šo tendenci. Tagad Gazprom gāzes cena Austrumeiropā ir jānodrošina, pamatojoties uz cenām, par kādām gāze tiek tirgota Rietumeiropā. Līdz ar to, pat ja pašreizējā cenu konverģence visā Eiropā pagrieztos pretējā virzienā, klienti Austrumeiropā joprojām iegūtu no konkurences starp Rietumeiropas piegādātājiem.

Ko ES vajadzētu darīt tagad? Dažām valstīm vēl pilnībā ir jāievieš atsevišķi noteikumi un vēl ir jāizbūvē nepieciešamie starpvalstu savienojumi, piemēram, Polijas un Lietuvas savienojums. ES būtu jākoncentrējas uz šīm jomām kā prioritāti, lai balstītos uz jau sasniegtajiem ieguvumiem. Jebkādi jauni regulējumu priekšlikumi ir rūpīgi jāizanalizē (kas nav noticis attiecībā uz nesenajiem priekšlikumiem par grozījumiem pašreizējos noteikumos). Tā kā ES kļūst aizvien vairāk atkarīga no importa, ES būtu arī jāstimulē visi jaunie infrastruktūras projekti, kas var nodrošināt gāzes importu ES – gan cauruļvadi, kā Nord Stream 2, gan LNG importa termināli. ES veiksmīgi ir izveidojusi tirgus apstākļus, kuros piegādātājiem sacensties par piegādes iespējām Eiropai. ES būtu jātic, ka šis tirgus var sniegt atbilstošus ekonomiskos labumus Eiropas patērētājiem, nevis jāmēģina izvēlēties uzvarētājus. Tā kā gāzes cenu nosaka konkurence piegādātāju starpā, tieši investori, nevis Eiropas nodokļu maksātāji, uzņemas risku, ja neviens neizmanto viņu cauruļvadus vai LNG termināļus. Un Eiropas klientiem ir plašs piegādes variantu klāsts, no kā izvēlēties.

Tā kā ES kļūst aizvien vairāk atkarīga no importa, ES būtu jāstimulē visi jaunie infrastruktūras projekti, kas var nodrošināt gāzes importu.

(Publikācija no Aleksa Bārnsa (Alex Barnes) Linkedin profila)

Iesaki šo rakstu citiem!

Leave a Comment